Inženiertehniskie mērījumi un monitorings

Inženiertehniskais monitorings ir procesa vai vides stāvokļa novērošanas, kontroles, analīzes un prognozēšanas informatīvā sistēma, kas palīdz novērtēt konkrētā objekta un/vai uzņēmuma progresu un virzību uz nosprausto mērķu sasniegšanu ceļā uz energoefektivitāti un enerģijas ietaupījumu. Parasti uzņēmumos par monitoringa sistēmas izveidi un ieviešanu ir atbildīgi uzņēmumā atbildīgie par vides jautājumiem.

Katru ēku ietekmē gan to būvkonstrukciju veids un kvalitāte, vēdināšanas un apkures režīmi, ēkas novietojums, ēkā novietotās iekārtas un to atbilstība standartiem, kā arī ēkas darba grafiks. Lai efektīvi spētu analizēt objekta energoefektivitātes līmeni un ieteiktu vislabākos un ekonomiski izdevīgākos energoefektivitātes pasākumus, monitoringa laikā nepieciešams veikt dažādus mērījumus atbilstoši objekta īpatnībām.

Ar sagatavotajiem monitoringa pārskatiem tiek iepazīstināta arī uzņēmuma vadība, kas lemj par nepieciešamo pasākumu īstenošanu situācijas uzlabošanai. Ir svarīgi, ka monitoringa ieviešana nodrošina atgriezenisko saiti – uzņēmuma vadība un atbildīgie par vides politiku var novērtēt, vai ieviestā pasākuma vēlamie rezultāti tiek sasniegti un, ja netiek, tad veikt atbilstošas izmaiņas un darbības rezultātu sasniegšanai.

Ko tas ietver?

Termogrāfija

Termogrāfija ir infrasarkanā starojuma vizuāls attēlojums ar termokameras palīdzību, kas nosaka virsmas temperatūru un attēlo to plaknē, izmantojot krāsu skalu – siltākas vietas iezīmējot sarkanas, bet aukstākas zilā krāsā.

Termogrāfijas priekšrocība ir tā, ka tā atklāj slēptos enerģijas zudumus, piemēram, būvniecības nepilnības vai ekspluatācijas laikā radušos bojājumus. Veicot termogrāfiju, speciālists ar termogrāfijas kameru apseko ēku, iekštelpas un ārpuses elektriskās ierīces. Vietās, kur ir siltuma noplūde, attēls iekrāsojas sarkans. „Redzot, cik daudz ir problemātisko vietu, kur aizplūst siltums, saimnieki bieži jūtas šokēti.

Ja tiek plānota ēkas renovācija, termogrāfiju iesakām veikt gan pirms plānotās renovācijas (lai noteiktu problēmzonas), gan pēc tās (lai pārliecinātos par materiālu siltumizturību, par iespējamajām nepilnībām un kopējo būvdarbu kvalitāti, ko ir īpaši svarīgi novērtēt pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā).

Koģenerācijas staciju, katlu un citu sadedzināšanas iekārtu veiktspējas testi

Veiktspējas testi tiek veikti ar mērķi pārbaudīt konkrēta procesa vai iekārtas spēju sasniegt garantētos veiktspējas rādītājus vai noteikt faktiskos darbības rādītājus:

  • siltuma un elektrības izstrādes jauda

  • kurināmā patēriņš (arī cietā kurināmā)

  • efektivitāte, zudumi, enerģijas bilance

  • emisijas (ieskaitot troksni)

  • procesa darbības parametri (piem. spiediens, temperatūra, siltumnesēja caurplūde)

  • elektroenerģijas un siltumenerģijas pašpatēriņš

  • drošības apstākļi (piem. trokšņa līmenis telpās, temperatūra uz virsmām)

Veiktspējas testi var tikt veikti kā daļa no iekārtu pieņemšanas-nodošanas procedūras, kurā EKODOMA var piedalīties kā neatkarīgā puse un veikt faktisko iekārtu veiktspējas rādītāju noteikšanu.

Testēšana tā ir vairāku darbību kopa, kas ļauj gūt nepieciešamo informāciju par pētāmo objektu. Atkarībā no uzdevuma veiktspējas testēšana iekļauj sekojošus mērījumus un laboratoriskās analīzes:

  • kurināmā fizikāli-ķīmiskie parametri

  • procesa darbības parametri

  • apkārtējās vides un meteoroloģiskie apstākļi

  • dūmgāzu ķīmiskais sastāvs un fizikālie parametri (arī caurplūde)

  • saražotā enerģija, jauda

  • pelnu sastāvs

  • resursu patēriņš (kurināmais, elektroenerģija, ūdens, u.c.)

  • iekārtu un cauruļvadu siltumizolācijas novērtējums

  • un citi

Atkarībā no testējamā objekta veida un mērķa, testēšana tiek balstīta uz starptautiskiem standartiem (EN 12952-15, EN 303-5, DIN 1943, EN-60953) vai pielietojot modificētas/adoptētās metodikas. Nepieciešamības gadījumā tiek izstrādātas rekomendācijas procesu un iekārtu optimizācijai un veiktspējas rādītāju paaugstināšanai.

Dūmgāzu analīzes

Dūmgāzu analīzes tiek veiktas ar mērķi iegūt informāciju par kurināmā sadedzināšanas procesu un emisijām, kā arī daļa no iekārtu veiktspējas noteikšanas testiem. Pašlaik aizvien vairāk dūmgāzu analīzes tiek veiktas siltuma zudumu noteikšanai un siltuma atgūšanas potenciāla novērtēšanai.

Nosakāmie parametri:

  • ķīmiskais sastāvs (O2, CO2, NOx, CO, SOx, PM – cietās daļiņas)

  • ūdens tvaiku saturs

  • temperatūra

  • plūsmas ātrums, tilpuma un masas caurplūde

  • spiediens/retinājums dūmvadā

  • iekšējā enerģija (latentais un fiziskais siltums)

Nepieciešamības gadījumā tiek veikts emisiju pārrēķins citās mērvienībās (ppm, mg/m3, mg/Nm3, %-tilp., %-masas) un uz atsauces apstākļiem.

Iekštelpu gaisa kvalitāte

Ēkas iekštelpu gaisa kvalitātes monitorings ir gaisa kvalitātes parametru noteikšana un analīze izvēlētajā ēkā un laikā. Gaisa kvalitāti raksturo četri parametri. Šo parametru noteikšanai tiek izmantotas speciālas mēriekārtas – piemēram, Telaire 7001 CO2 sensors, Testo 925 Type K termometrs, Trotec BQ16 un Trotec PC220 iekārtas. Monitoringa laikā tiek iegūti gaisa parametru faktiskie dati, vēlāk tos apkopo, veic analīzi un izdara secinājumus par esošo ēkas iekštelpu gaisa kvalitāti.

  1. Telpas gaisa temperatūra - standarts nosaka ieteicamās iekštelpu temperatūras dažādiem ēku tipiem, iedalot tās pēc ēkas kategorijas un gadalaika, ziemā nepieciešamās minimālās temperatūras un vasarā pieļaujamās maksimālās, un tas tiek noteikts pie konkrēta apģērba biezuma un aktivitātes līmeņa.

  2. Relatīvais mitruma saturs –cilvēks kustoties svīst un izdala mitrumu. Ja arī svīstot netiek izdalīts redzams mitrums, tad tiek izdalīts neredzamais mitrums (aptuveni 900 g mitra gaisa diennaktī), kur viena trešdaļa no tā izdalās elpojot, bet divas trešdaļas – caur ādu.

  3. Gaisa piesārņojums - Gaisa piesārņojums telpā var rasties divējādi: vai nu no cilvēkiem, kuri ir galvenais oglekļa dioksīda (CO2) avots telpā, vai no dažādiem materiāliem, kas atrodas telpā, piemēram, būvmateriāli, mēbeles, paklāji, iekārtas, kas izdala gaistošos organiskos savienojumus (GOS) un formaldehīdu (HCHO). Vēl viens no telpu gaisa piesārņojuma veidiem ir gaisā suspendētās cietās daļiņas (PM).

  4. Gaisa kustības ātrums - stāvošs gaiss telpā, kas tiek sildīts, var radīt sajūtu, ka tas ir sasmacis vai tajā var rasties smakas, bet nelielas gaisa kustības aukstā vai vēsā telpā atkal rada sajūtu, ka ir caurvējš.

Visi mērījumi un iegūtie skaitļi tiek vērtēti pēc standartā EN 16798-1:2019 noteiktajām vērtībām, MK noteikumiem Nr.1290 („Noteikumi par gaisa kvalitāti”) un Latvijas būvnormatīva LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija". Taču, lai varētu noteikt reālo gaisa kvalitāti un tās izmaiņas laikā, nepieciešams veikt ilglaicīgus gaisa kvalitātes parametru mērījumus periodiski. Ieteicams mērījumus veikt tieši apkures sezonā.

Gaisa kvalitātei ir būtiska loma uz cilvēka veselības stāvokli, tāpēc ikvienam no mums ir tiesības uz kvalitatīvu apkārtējo gaisa kvalitāti.

Enerģijas un Resursu patēriņa monitorings

Enerģijas un resursu patēriņš ir aspekts, bez kura nav iedomājama mūsdienu sabiedrība. Tajā pašā laikā par šīm ērtībām mums visiem ir jāmaksā, tāpēc tas ir tikai pašsaprotami, ka cilvēks meklē dažādus risinājumus šo izmaksu samazināšanai. Enerģijas un resursu monitorings ir veids kā apzināt potenciālās ietaupījuma vietas.

Enerģijas un resursu patēriņa monitoringu ir iespējams veikt gan elektroenerģijai, gan siltumenerģijai, kā arī vairākiem resursu veidiem, piemēram, tvaikam, cietajam un šķidrajam kurināmajam. Monitoringa laikā tiek noteikts faktiskais enerģijas un resursu patēriņš un veikta datu uzkrāšana. Veicot uzkrāto datu analīzi tiek noteikta enerģijas un resursu patēriņa dinamika (stundai, diennaktij, nedēļai utt.), „pīķa” slodzes, nelietderīgi patērētā enerģija un resursi, kā arī potenciālās ietaupījuma vietas.

Enerģijas un resursu monitoringu veic, lai izprastu, piemēram, dzīvojamās ēkas vai ražošanas procesa patēriņa dinamiku. Analizējot šo dinamiku, ir iespējams sniegt padomus tā samazināšanai.

Elektroenerģijas gadījumā, monitoringa veikšanai izmanto speciālas mēriekārtas – visai ēkai Engage e2, bet atsevišķām elektroierīcēm – Solo II.

Ēkas blīvuma pārspiediena tests

Kas ir ēkas blīvuma pārspiediena tests?

Ēkas blīvuma pārspiediena tests, jeb Blower door tests nosaka ēkas hermatiskumu. Ar Blower door testa palīdzību precīzi var noteiktēkas siltuma noturību, atklāt gaisa noplūdes vietas, kas savādāk nav nosakāmas. Atšķirībā no termogrāfiskā apsekojuma, ar Blower door telpās tiek radīts pazemināts un paaugstināts gaisa spiediens, tādējādi imitējot vēja iedarbību un iekštelpu spiediena atšķirību no ārējā vienlaikus uz visām ēkas pusēm. Defektu vietas atklāšanai bez siltumvizora tiek izmantots arī dūmu ģenerators, kas ļauj konstatēt sarežģītas gaisa plūsmas trajektorijas un noplūdes/ieplūdes vietas. Blower door neapšaubāma priekšrocība ir arī iespēja meklēt defektus siltā laikā, negaidot sala iestāšanos, un pagūt laicīgi veikt remontdarbus.

Kādiem objektiem veic Blower door testu?

  • privātmājām,

  • noliktavām,

  • dzīvokļu namiem,

  • augstceltnēm un

  • cita veida ēkām.

Kādi ir ieguvumi ar Blower door testu?

  • Ar Blower door testu ir iespēja meklēt defektus arī siltā laikā, negaidot sala iestāšanos, līdz ar to var pagūt laicīgi veikt remontdarbus.

  • Siltuma noplūdi ēkā var radīt pat niecīgākās spraugas, kuras ar aci nemaz nevar saskatīt, un to var atklāt tikai arBlower door. Pat nelielas inženiertehniskas nepilnības ēkas būvniecības vai renovācijas darbu izpildē var būt par iemeslu nepietiekamam telpu hermētiskumam un nozīmīgiem siltuma zudumiem.

  • Automatizētā testēšana nodrošina datorizētu „Blower Door” ventilatora kontroli un ēkas spiediena automatizētu uztveršanu, kā arī veic ventilatora plūsmas mērījumus. Šīs funkcijas samazina cilvēciskās kļūdas faktoru, nodrošina , ka pārbaude katru reizi tiek veikta vienādi, kas uzlabo testa precizitāti pat vējainos laika apstākļos.

Sazinies ar mums:

Agris Kamenders

Direktors

Inženierzinātņu doktore enerģētikā

agris@ekodoma.lv