Pārlekt uz galveno saturu

Jūs atrodaties šeit

Pk, 01/24/2020 - 11:48

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi trešo atlases kārtu Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Kohēzijas fonda (KF) atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos. Šajā atlases kārtā pieejamais KF finansējums projektu īstenošanai ir gandrīz 11,7 miljoni eiro. SIA Ekodoma energoauditors Kristaps Kašs ir sagatavojis atbildes uz dažiem visbiezāk saņemtajiem jautājumiem par energoauditiem.

Kas ir uzņēmuma energoaudits?

Uzņēmuma energoaudits ir process, kurā tiek izvērtētas uzņēmumā ienākošās enerģijas plūsmas. Respektīvi, tiek noteiktas ienākošās enerģijas plūsmas – siltumenerģija, elektroenerģija, degviela, kas tālāk tiek sadalīti pa patērētāju grupām. Rezultātā tiek iegūts enerģijas patēriņa sadalījums par patērēto enerģijas apjomu dažādos patērētājos uzņēmumā. Neatņemama energoaudita sastāvdaļa ir enerģijas izmantošanas efektivitātes analīze, pēc kuras arī rodas priekšstats par to, kur uzņēmumā ir vislielākais enerģijas patēriņš un cik efektīvi šī enerģija tiek izmantota.

Kāpēc uzņēmumu interesēs būtu veikt energoauditu?

Uzņēmuma interesēs būtu veikt energoauditu, lai gūtu plašāku priekšstatu par enerģijas izmantošanas efektivitāti uzņēmumā. Pieredze rāda, ka uzņēmumi bieži vien nepārzina tik labi uzņēmuma enerģijas plūsmas, kā pašiem sākotnēji varētu šķist. Nereti ir gadījumi, kad uzņēmumi saņem rēķinus par patērēto enerģiju vai energonesēju, apmaksā tos un varbūt sadala pa enerģijas veidiem. Taču, visbiežāk, ja uzņēmumam jautā parādīt, kā tieši patērētā enerģija tiek izmantota pa apakšsistēmām, tad īsti nav kārtīgs priekšstats kā šis sadalījums varētu izskatīties. Enerģijas uzskaiti varētu salīdzināt ar uzņēmuma grāmatvedību. No grāmatvedības viedokļa uzņēmumi labi zina, kā tiek izmantoti viņu finanšu līdzekļi – uzņēmumi ļoti labi zina, cik izmaksā katras saražotās produkcijas izejviela, kāds atalgojums izmaksājams katram darbiniekam, kādus nodokļus nepieciešams nomaksāt, u.t.t. Enerģija, šajā situācija bieži vien tiek atstāta otrajā plānā – ienāk rēķins, tas tiek apmaksāts un pieņemts, ka enerģija pamatā tek efektīvi izmantota. Ja nav acīmredzams gadījums par neefektīvu enerģijas izmantošanu, tad principā enerģijas izmantošanas procesam tiek pievērsta virspusēja uzmanība. Ja enerģijas izmantošanas procesam uzņēmumi pievērstu tik pat lielu uzmanību kā grāmatvedībai, tad uzņēmumu rīcībā būtu ievērojami vairāk informācijas, kura palīdzētu pieņemts izsvērtus lēmumus par energoefektivitātes pasākumu ieviešanu.

Pēc Tavas pieredzes, vai uzņēmumi Latvijā ir energoefektīvi un tendēti par tādiem kļūt?

Ir ļoti grūti atbildēt uz šo jautājumu vispārināti, jo situācijas mēdz būt ļoti dažādas. Kopumā, protams, jebkurš uzņēmums ir tendēts uz savas efektivitātes paaugstināšanu, tas ir pašsaprotami jebkuram uzņēmējam. Praksē, kas atšķir energoefektīvu uzņēmumu no ne tik energoefektīva uzņēmuma, ir uzņēmuma rīcībā esošais informācijas apjoms. Pirmkārt, vai uzņēmums ir informēts par atsevišķos ražošanas posmos patērētajiem enerģijas apjomiem. Otrkārt vai uzņēmums ir informēts par esošo iekārtu efektivitātes parametriem un vai šīs iekārtas tiek optimāli darbinātas. Treškārt vai uzņēmums ir informēts par labākajiem pieejamie tehniskajiem paņēmieniem konkrētajā nozarē vai atsevišķajā ražošanas procesā. Ir uzņēmumi, kuri ir labie piemēri. Tie ir tie uzņēmumi, kuri sistemātiski izvērtē savas enerģijas plūsmas dažādos ražošanas procesos, līdz ar to šiem uzņēmumiem ir pietiekams informācijas apjoms, lai pamatotu izmantotās enerģijas efektivitāti vai arī, gluži pretēji, lai pamatotu nepieciešamās investīcijas efektivitātes uzlabošanai. Ir uzņēmumi, kuri šo dalīto informāciju izmanto, lai izveidotu līmeņatzīmes, kas var palīdzēt pieņemt informētus lēmumus par ražošanas procesa organizēšanu. Tāpat arī līmeņatzīmes var palīdzēt uzņēmumam veidot tādu iekšējo darba kultūru, kuru būtu tendēta uz ražošanas procesa padarīšanu efektīvāku. Atgriežoties pie sākotnējā jautājuma par uzņēmumu efektivitāti Latvijā var teikt, ka jebkurš uzņēmums vēlas būt energoefektīvs – no tā ir atkarīgas saražotās produkcijas izmaksas un kvalitāte, taču ar ierobežotu pieejamās informācijas apjomu ir sarežģīti saredzēt potenciālu.

Kā tiek veikts energoaudits?

Energoauditu var sadalīt piecos pamata posmos. Energoaudita sākumpunkts ir energoauditora iepazīšanās ar pieejamo tehnisko dokumentāciju un enerģijas patēriņiem. Pēc tam kopā ar uzņēmuma pārstāvjiem tiek apzinātas vēlmes un noteiktas energoaudita robežas. Energoaudita veikšanā nākošais solis ir pieejamo datu detalizēta apkopošana un to kvalitātes kontrole. Lai veiktu šo soli, ir nepieciešams apkopot uzņēmuma rēķinus par piegādāto enerģiju un energonesējiem. Nākošais energoaudita izstrādes posms ir mērījumu plānošanas process, kurā energoauditors nolemj, kādus un cik daudz papildus mērījumus nepieciešams veikt, lai iegūtu papildus informāciju esošās situācijas analīzei. Pēc papildus datu iegūšanas tiek veikta kopējā datu analīze un tiek izstrādāts esošās situācijas pārskats. Pēc šī posma, energoauditors, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, izstrādā veicamos energoefektivitātes pasākumus un izrunā tos ar uzņēmuma pārstāvjiem.

Kas ir nepieciešams, lai uzņēmums veiktu energoauditu?

Nozīmīgi ir pašam uzņēmum izprast kādēļ tiek veikts energoaudits un kādi varētu būt aptuvenie energoaudita mērķi. Tās nepieciešams, lai starp uzņēmuma pārstāvjiem un energoauditoru izveidotos savstarpējā sapratne par procesa virzību un sagaidāmajiem rezultātiem. Enerģijas patēriņa datus var iegūt vienmēr, atkarībā no tā kāda ir esošā enerģijas patēriņa uzskaites struktūra, šis process var būt ātrāks vai lēnāks. Pirms audita veikšanas vēlams veikt nelielu mājas darbu un pašiem sākt apkopot enerģijas patēriņa datus. Pēc tam jau kopā ar auditoru pirms darbu uzsākšanas būs iespējams izrunāt kādus papildus nepieciešamos mērījumus nepieciešams veikt.

Kāda ir energoaudita cena?

Uzņēmuma energoaudita cenas mēdz būt ļoti atšķirīgas. Audits var izmaksāt sākot no aptuveni diviem tūkstošiem līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu. Katrs uzņēmums ir individuāls un atšķirīgs. Precīzas audita cenas iespējams noteikt tikai tad, kad ar klientu tiek noteiktas energoaudita robežas un tiek izvērtēts nepieciešamo papildus mērījumu apjoms.

Piesakies Eiropas Savienības fondu atbalstam energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos!

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi trešo atlases kārtu Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Kohēzijas fonda (KF) atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos. Šajā atlases kārtā pieejamais KF finansējums projektu īstenošanai ir gandrīz 11,7 miljoni eiro.

Projektu iesniegšana - līdz 9. Aprīlim

ES fondu atbalsts paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, kā arī energoefektīvu ražošanas un tās blakus procesus nodrošinošo iekārtu iegādei, lai aizstātu esošās, mazāk energoefektīvās iekārtas. Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā, kā arī projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanai.

Par izsludināto projektu atlasi papildu informāciju būs iespējams gūt seminārā, kas notiks 2020. gada 29. janvārī, Rīgā. Pieteikšanās semināram klātienē – CFLA mājaslapā, semināram tiks nodrošināta arī tiešraide internetā. Vairāk informācijas meklē šeit!